Brocēni ir pilsēta Kurzemē, Saldus novadā. Izvietojusies Cieceres ezera ziemeļaustrumu krastā pie autoceļa A9 un Rīgas — Liepājas dzelzceļa.
Pilsēta sāka veidoties 1938. gadā pēc Brocēnu cementa un šīfera kombināta uzbūvēšanas. Pilsētciemata statuss kopš 1950. gada,[4] pilsētas tiesības no 1992. gada.
1920. gados profesors Eižens Rozenšteins, izpētījis bagātīgās kaļķakmens iegulas Cieceres ezera krastā, pierādīja to noderīgumu ražošanai. 1928. gadā dibinātā Rīgas cementa fabrikas H. H. Šmita akciju sabiedrība[5] (A/S Ch. Schmit) šeit ieguva izejvielas. 1936. gadā Šmita firma uzsāka cementa fabrikas būvi Brocēnos. Būvprojektu izstrādāja Eduarda Veisa projektu birojs Rīgā sadarbībā ar dāņu firmu F. L. Smith. Būvdarbus vadīja inženieris Nikolajs Zoldners. Starp fabriku un izejvielu ieguves vietām tika izbūvēts dzelzceļš. Tolaik fabrika bija viena no modernākajām pasaulē. 1939./1940. gadā Brocēnos pēc arhitekta M. Luča projekta tika uzcelta vēl viena ražotne — šīfera fabrika. Pēc Latvijas okupācijas fabrikas tika nacionalizētas un apvienotas Brocēnu cementa un šīfera kombinātā, kurā ietilpa arī Brocēnu kaļķu rūpnīca un ķieģeļu rūpnīca "Saldus". Tagadējā šīfera ceha vietā Otrā pasaules kara laikā atradusies koncentrācijas nometne.
2005. gadā uzņēmumu un to pārvaldošo RMC grupu iegādājās Meksikas cementa ražošanas koncerns Cemex, un 2010. gadā rūpnīca tika modernizēta. 2019. gadā kombinātu no Cemex, tāpat kā visus koncerna īpašumus Baltijas un Ziemeļvalstīs, nopirka Vācijas uzņēmums Schwenk Zement(de).[6]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas| Gads | Iedz. | ±% |
|---|
| 1959 | 1 985 | — |
|---|
| 1970 | 3 297 | +66.1% |
|---|
| 1979 | 3 442 | +4.4% |
|---|
| 1989 | 3 724 | +8.2% |
|---|
| 2000 | 3 519 | −5.5% |
|---|
| 2010 | 3 433 | −2.4% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% |
|---|
| 2011 | 3 376 | −1.7% |
|---|
| 2012 | 3 278 | −2.9% |
|---|
| 2013 | 3 243 | −1.1% |
|---|
| 2014 | 3 203 | −1.2% |
|---|
| 2015 | 3 173 | −0.9% |
|---|
| 2016 | 3 134 | −1.2% |
|---|
| | Gads | Iedz. | ±% |
|---|
| 2017 | 3 075 | −1.9% |
|---|
| 2018 | 3 117 | +1.4% |
|---|
| 2019 | 3 144 | +0.9% |
|---|
| 2020 | 3 149 | +0.2% |
|---|
| 2021 | 3 146 | −0.1% |
|---|
| 2022 | 3 083 | −2.0% |
|---|
|
|
Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā.
Galvenie pilsētas autoceļi ir A9 (Rīga—Liepāja) un P109 (Kandava—Saldus), vietējie autoceļi ir V1152 (Bērzi—Brocēnu stacija) un V1156 (Brocēni—Namiķi). Caur Brocēniem iet dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, bet Brocēnu stacijā pasažieru vilcieni nepietur.
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 265. lpp.
- ↑ Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kartīte[novecojusi saite]
- ↑ SCHWENK Zement KG. «Cementa ražošanas vēsture Brocēnos». SCHWENK Latvija (lv-LV). Skatīts: 2024-02-01.
|
|---|
| | Valstspilsētas | |
|---|
| | Novadu pilsētas | |
|---|
|
|
|---|
| | Novadu centri | |
|---|
| | Bijušie novadu centri | |
|---|
| Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas. |
|
| Vēsturiskā administratīvā piederība |
|---|
| |
|---|
| | Pilsētas | |
|---|
| | Pagasti | |
|---|
| | Teritoriālās vienības | |
|---|
|
|
|
Latvija
Brocēni Vikikrātuvē
Dzelzceļa stacija.
Kultūras centrs.
Cieceres ezers.
Ūdenstornis.
Skats uz Brocēniem pār ezeru.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brocēni.
