Valērijs Kargins

Valērijs Kargins
Валерий Каргин
Valērijs Kargins
Personīgā informācija
Dzimis 1961. gada 27. martā (63 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās uzņēmējs
Dzīvesbiedre Tatjana Kargina (līdz 2006. gadam)

Valērijs Kargins (dzimis 1961. gada 27. martā Rīgā) ir Latvijas uzņēmējs, viens no Parex bankas dibinātājiem un bijušajiem īpašniekiem. Bijis tās ilggadējs prezidents un valdes priekšsēdētājs.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā 1961. gadā. Mācījās Rīgas 40. vidusskolā (1968—1978), filmējās Rīgas kinostudijas spēlfilmā "Ģimenes melodrāma" ar aktrisi Ludmilu Gurčenko viņa mātes lomā, pēc vidusskolas beigšanas nesekmīgi mēģināja iestāties Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК) Maskavā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā, studiju laikā Kargins darbojās Kirova rajona komjaunatnes komitejā, vēlāk Rīgas pilsētas komjaunatnes komitejā, kur iepazinās ar Viktoru Krasovicki. Bija jauniešu kafejnīcas Allegro vadītājs, kluba "Rīgas rokklubs" kurators.[1] V. Kargins un V. Krasovickis nopirka komjaunatnes komercstruktūru PAREKS, kuru pārveidoja par tūrisma firmu.

Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 1991. gada 3. aprīlī PAREKS saņēma licenci valūtas maiņas operācijām, ko izsniedza atjaunotās Latvijas Bankas prezidents Pāvils Sakss.[2] Maijā PAREKS atvēra pirmo valūtas maiņas punktu Rīgas Centrālajā stacijā. 1991. gada augustā Kargins kopā ar Krasovicki un viņa sievu Ņinu Kondratjevu reorganizēja PAREKS par AS Parex, kurā Karginam piederēja puse no akcijām.[3]

1992. gada janvārī tika dibināta Parex banka, kuras īpašnieki ar vienādām daļām bija Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. 1993. gadā ap 30% Parex bankas akciju nopirka ārzonas firma Europe Holdings Ltd un līdz 2001. gadam tās daļa (bez balss tiesībām) sasniedza 51%.[4] Īpašnieku sarakstā ofšors atradās līdz 2002. gada decembrim, kad Kargins un Krasovickis atpirka Europe Holdings Ltd daļas, kļūstot par vienīgajiem bankas īpašniekiem. Tomēr līdz 2007. gada beigām ap 14% no visa bankas apmaksātā pamatkapitāla nonāca 59 mazo akcionāru rokās.[5]

2008. gada beigās, globālās finanšu krīzes rezultātā, Parex banka nonāca bankrota priekšā un tika nacionalizēta.[6]

Pēc Parex bankas atstāšanas Kargins un Krasovickis saglabāja ar to noslēgtos depozītu līgumus, saskaņā ar kuriem abi trīs gados procentos saņēma 10,3 miljonus latu.[7]

Personīgā dzīve un skandāli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kargins bija precējies ar Tatjanu Karginu, laulībā dzimuši divi dēli: Rems (1982. gadā) un Maksims (1987. gadā). Civillaulībā ar Annu Barinovu dzimusi meita Valērija Maija.[8]

Valērijs Kargins un viņa māte Dina Gvozdeva (Kargina) 1993. gadā bija nelikumīgi saņēmuši Latvijas pilsoņu pases un ar 1994. gada 29. septembra Rīgas pilsētas tiesas spriedumu tika atzīts, ka Valērijs Kargins un Dina Gvozdeva nav Latvijas Republikas pilsoņi. Tomēr Saeima 1997. gada 20. novembrī nolēma par īpašiem nopelniem Karginam atjaunot Latvijas pilsonību.[9][10]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Kad cilvēks ir laikmets». Arterritory.com. Skatīts: 2022-11-08.
  2. ↑ Lato Lapsa. «Каргин Superstar». Каргин Superstar. telegraf.lv, 2009-5-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-17. Skatīts: 2011-10-29. (krieviski)
  3. ↑ Lato Lapsa. «Каргин Superstar». Каргин Superstar. telegraf.lv, 2009-5-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-18. Skatīts: 2011-10-29. (krieviski)
  4. ↑ «Parekss bankas gada pārskats 2002». nasdaqomxbaltic.com. Skatīts: 2011-10-29.[novecojusi saite]
  5. ↑ «AS „PAREX BANKA” 2007. GADA PĀRSKATS». nasdaqomxbaltic.com. Skatīts: 2011-10-29.[novecojusi saite]
  6. ↑ «AS „PAREX BANKA” 2008. GADA PĀRSKATS». nasdaqomxbaltic.com. Skatīts: 2011-10-29.[novecojusi saite]
  7. ↑ Ieva Mārtiņa. «Pērn procentos no Parex Kargins un Krasovickis saņēmuši par trešdaļu mazāk». db.lv, 2011-05-06. Skatīts: 2011-10-29.
  8. ↑ «Kargins esot visu pazaudējis tikai tamdēļ, ka pārlieku aizrāvies ar mīlas lietām». vipi.lv. 2008-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2011-10-29.
  9. ↑ «Uzziņa par Valēriju Karginu pilsonības piešķiršanas lietā». Latvijas Vēstnesis. 1997-11-25. Skatīts: 2011-10-29.
  10. ↑ «1997. gada 20. novembra sēdes stenogramma». Latvijas Vēstnesis. 1997-11-25. Skatīts: 2011-10-29.

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Kargins V. Nauda un cilvēki, R.: Atēna, 2005
  • Lapsa L. Kargins Superstar : kā izsisties ļaudīs, kļūt par visgudrāko, skaistāko un veiksmīgāko, dabūt visas mantiņas, visiem parādīt un vienmēr visus pārspēt, R.: Baltic Screen, 2008
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Valērijs_Kargins&oldid=4167251"